Karjeras konsultēšana

Raksts “Uzņēmējspējas = dabas dotas vai attīstāmas?

Pieaugot jauniešu bezdarbam, ir būtiski jauniešos attīstīt tās prasmes, kompetences un zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības uzsākšanai un tās veiksmīgai attīstīšanai. Veicinot pašnodarbinātību jauniešu vidū, var ievērojami samazināt viņu bezdarba līmeni. Cik liela loma šajā procesā ir valstij, kultūras aspektiem, kā arī universitātēm? Bez īpaša atbalsta no valsts un formālās izglītības puses šis process nevar būt veiksmīgs. Vai „uzņēmēja gēns” ir iedzimts vai to var iegūt dzīves laikā? Pētījumi parāda, ka ar attiecīgu darbu un pareizām metodēm prasmes var attīstīt jebkurā. Šajā rakstā neveltīšu uzmanību uzņēmējdarbības videi un valsts lomai jauno uzņēmēju attīstīšanā

Lai arī profesionālo studiju programmu īpatsvars Latvijā arvien pieaug un to sastāvā kā obligāta komponente ir prakse, taču tās kvalitāti un nozīmi tālākas uzņēmējdarbības uzsākšanai ir grūti novērtēt. Tiek saņemti signāli no uzņēmējiem, ka pastāv plaisa starp universitātē iegūtajām zināšanām un zināšanām, ko pieprasa darba tirgus. To pastiprina fakts, ka vairāk kā pusei Eiropas studentiem nav pieejas uzņēmējdarbības izglītības apgūšanai (Vazquez-Bllrgete, J. L., 2012). Atbilstoši Eiropas Augstākās Izglītības vienotas telpas uzstādījumiem ir jāievieš biznesa izglītība augstākajā izglītībā visā Eiropā, bet tas notiek lēni. (Vazquez-Bllrgete, J. L., 2012).

Pat studējošie, kuri absolvējuši uzņēmējdarbības vadības vai tam pielīdzināmas studiju programmas, nav gatavi uzsākt uzņēmējdarbību. Tas gan nav attiecināms apgalvojums uz visu pasauli, jo tādējādi būtu jāveic detalizēta analīze par saturu un metodēm, bet šo apgalvojumu noteikti var attiecināt uz Latviju un Baltiju, kā arī citām post -savienības valstīm. Studiju programmu beidzēju aptaujas Rīgas Tehniskajā universitātē parāda, ka inženierzinātņu un dabas zinātņu studenti atzīmē, ka ar ekonomiku un uzņēmējdarbību saistītie priekšmeti studiju laikā ir bijuši nevērtīgi un lieki, tieši šī apsvēruma dēļ, ka tie nav veicinājuši uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanu.

Izglītības saturs ir pārlieku teoretizēts un netiek balstīts uz reāliem piemēriem, kā arī studējošajiem nav dota iespēja zināšanas pielietot praksē. Vai universitātēm būtu jāstiprina šīs kapacitātes un jāattīsta kompetences, kuras nepieciešamas jaunajiem uzņēmējiem? Nav labākas vietas un laikā, kā studiju laiks universitātē, kad tas vislabāk ir izdarāms. Ir jāmaina formālais izglītības saturs, pielāgojot to tā, ka tas sevī ietver studējošo uzņēmējprasmju attīstīšanu, tam izmantojot gan dažādus eksperimentus, biznesa laboratorijas un citus rīkus, kuros studenti var simulēt vai patiesi realizēt uzņēmējdarbību. Studējošajiem jāspēj gan radīt vīziju par iespējamo biznesu, gan to īstenot, izmantojot savas prasmes.

Aptauja uzņēmējdarbības vadības studentu vidū parādīja, ka 80,73 % studentu vēlētos uzsākt savu biznesu. 78,42 % par nesākšanas iemeslu atzīmēja pareizas idejas neesamību. 53,74 % uzskata, ka komercbanku piedāvājumi jaunu biznesu uzsākšanai ir netaisni. 53,18 % nav bijuši informēti par atbalsta programmām jaunajiem uzņēmējiem. Svešvalodu prasmju trūkums tiek minēts kā šķērslis veiksmīga biznesa attīstīšanai (Drodevic, D., 2010).

Spānijā apjomīga pētījuma rezultāti parādīja, ka studējošajiem ir zemas zināšanas un prasmes uzņēmējdarbībā. Pie tam tie, kuri studē šo jomu, neuzrāda augtākus rezultātus salīdzinot ar tiem, kuri studē citas zinātnes (Vazquez-Bllrgete, J. L., 2012). Šis fakts liek rūpīgi apsvērt studiju programmu saturu atbilstību mērķiem.

Lai studējošajiem attīstītu uzņēmējdarbības kompetences, ir jāpielieto netradicionālas pieejas, studiju metodes (Plumly, 2008). Ir skaidri zināms, ka tradicionālā izglītības sistēma nespēj to sniegt. Esmu apkopojusi prasmes, kompetences, zināšanas un attieksmes, kuras nepieciešams attīstīt jaunajiem uzņēmējiem (Plumly, 2008; Drodevic, D., 2010; Rozell, E. J., 2011; Vazquez-Bllrgete, J. L., 2012; Josien, L., 2013).

Zināšanas, prasmes, attieksmes, kuras jāattīsta jauniešos:

orientēšanās likumdošanā; darbs grupās; biznesa ētika; darba spēka vadība/ motivēšana;             analītiskās spriešanas spējas; godīga tirdzniecība; starpdisciplināras zināšanas; kreatīvā, radošā domāšana; proaktivitāte; stratēģiskā ilgtermiņa plānošana; efektīvas komunicēšanas, sarunu vešanas spējas; autonoma darba un uz sadarbību vērsta darbība; jaunu produktu attīstība; riska uzņemšanās/ nebaidīšanās no riska; pašvirzība; jaunu tehnoloģiju radīšana, pielietošana; līderība; elastīgums; tirgu izpēte, apguve; prezentēšanas prasmes; kultūru atšķirību respektēšana; svešvalodas; spēja reaģēt dažādās situācijās u.c.

Universitātēs ir jāievieš projekti, netradicionālas studiju metodes, kas rada piemērotu vidi uzņēmējdarbības attīstīšanai studentiem. Latvijā šī joma vēl ir maz attīstīta. Pēdējo gadu laikā vairākās universitātēs ir nodibināti studentu biznesa inkubatori, bet to kopskaits ir neliels un tiem netiek piešķirts finansējums no valsts un nereti arī no universitātēm. Pārsvarā tie darbojas uz aktīvu cilvēku pašiniciatīvu.

Studentiem jādod iespēja studiju laikā izmēģināt veidot savu biznesu, veidot daudzpusīgas komandas, lai liekot kopā zināšanas un prasmes, radītu veiksmīgu biznesu. Lai to sekmīgi īstenotu, ir nepieciešama attieksmes maiņa no akadēmiskā personāla puses, jābūt arī profesionāliem uzņēmējiem apmācītāju vidū. Aicinot veiksmīgu biznesmeņus uz vieslekcijām, var iedvesmot studentus uzsākt savu uzņēmējdarbību. Universitātēm jāpiesaista mentori, kuri konsultētu studentus. Kā vienkāršākus, bet ne mazāk efektīvus, var minēt – ekskursijas uz uzņēmumiem, intervijas ar uzņēmējiem, prakses uzņēmumos.

Uz jauniešiem iedarbojas tikai tās mācību metodes, kas māca caur darīšanu un kas „runā” viņiem saprotamā valodā. Lai īstenotu veiksmīgu biznesa projektu, tajā jāietver – tirgus izpēti, marketinga plāna sastādīšana, ieskaitot SVID analīzi, biznesa plāna izstrādi, kas sevī ietver konkurentu izpēti, vadības jautājumus, operacionālos un finanšu plānus, kur un kā iegūt pirmās investīcijas biznesa uzsākšanai. Var likt visiem attīstīt viena tipa uzņēmējdarbību, piemēram, viselementārāko mazumtirdzniecību kādā kioskā (Plumly, 2008), bet var arī ļaut ģenerēt pašiem idejas jaunu biznesu attīstībā. Ļoti uzsvērta gan mutiskā, gan rakstiskās komunikācijas nozīme veiksmīga biznesa attīstībā (Plumly, 2008) Tas kārtējo reizi apstiprina, ka nevis fundamentālas zināšanas ir izšķirošas, bet tieši „soft skills” ir būtiskas veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Svarīga arī atgriezeniskā saite no akadēmiskā personāla projekta noslēgumā.

Pie tam jebkurai uzņēmējdarbības treniņa programmai ir jābūt vērstai, nevis uz milzīgu biznesu vadīšanu, bet akcentiem jābūt uz mazu, vidēju biznesu uzsākšanu un vadīšanu. Jāpārstrādā studiju programmu saturs, kas būtu vērsts uz uzņēmējdarbības veicināšanu (Vazquez-Bllrgete, J. L., 2012).

Ir daudz un dažādas metodes, kādas var izmantot, lai jauniešos attīstītu tās prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgiem uzņēmējiem. Jau aplūkots projekta piemērs ASV – mazā biznesa veidošanu. Bet ir vēl metodes un viena no tām attīstīt šīs prasmes, kompetences, izmantojot jauniešiem tik populāro rīku eBay. Studentu uzdevums bija iegādāties preces garāžu izpārdošanās vai izsolēs un tālāk organizēt to pārdošanu caur eBay tā, lai gūtu peļņu. Tādējādi studentiem bija jāinvestē pašu finanšu līdzekļi. Šādā procesā ir jāspēj saskatīt preces, pēc kurām varētu būt pieprasījums un kuras pārdodot varētu gūt peļņu, kā arī jāattīsta komunikācijas prasmes, vienojoties par cenu, vedot sarunas utt. Pēc lietu pārdošanas dažiem eksperimenta dalībniekiem peļņa bija pat virs 300 %, bet peļņu guva visi dalībnieki un neviens ne mazāk par 150 %. E – komercija paver plašas iespējas attīstīt mazu biznesu bez īpašiem ieguldījumiem un ļauj viegli šos rīkus izmantot izglītības satura pilnveidošanā. Šāda apmācības pieeja var ne tikai paaugstināt interesi par biznesa veidošanu, bet arī samazināt. Taču tas nav vērtējams kā slikts rādītājs, tas nozīmē, ka cilvēks nepiedzīvos vilšanos reālajā dzīvē. Ar šī eksperimenta palīdzību tika pierādīts, ka studentu uzņēmējprasmes pieauga par 12 %, izmantojot Carland Entrepreneurship Index. (Josien, L., 2013).

Uzņēmējprasmes jāattīsta visos studiju līmeņos, sākot ar pirmā līmeņa profesionālo un beidzot ar maģistra, varbūt pat doktora līmeni. To var panākt mainot formālās izglītības saturu un akadēmiskā personāla pieeju, skolojot jauniešus – topošos uzņēmējos. Sākotnēji tie var būt kā nelieli pilotprojekti, kuros studenti mācās veidot biznesu nevis teorētiski, bet praktiski to darot, tādējādi attīstot nepieciešamās zināšanas un prasmes. Ārkārtīgi būtisks ir valsts atbalsts šajā procesā, kā arī valsts iekšējais ekonomiskais un politiskais klimats biznesa attīstīšanai.

Ja esi bakalaura studiju programmas students, piesakies Uzņēmējspēju attīstīšanas treniņam līdz 9.decembrim.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s